14.gadsimts

1301.gads – vēstures avotos minētais Jaunpils pils celtniecības sākums, kad Livonijas ordeņa mestrs ir Gotfrīds fon Roga (1298-1306). Pils kalpojusi kā Dobeles komturejas palīgpils. Pils sienas celtas no laukakmens, pēc tam apmestas un vietām sasniedz 2,1 m biezumu. Jaunpils pils kalpojusi kā cietoksnis, kurā uzturējās neliela militāra vienība, ordeņa mūki, kā arī vecumdienas pavadījuši Livonijas ordeņa bruņinieki.

15.gadsimts

Attīstoties šaujamieročiem, 15.gadsimta beigās pilij pieceļ apaļo stūra torni ar šaujamlūkām. Pils no visām pusēm bija norobežota ar ūdens kanāliem, vienīgā ieeja pilī (bija arī slepenas ejas, kas veda ārā no pils) bija paceļamais tilts un velvētie vārti.

16.gadsimts

Kopš 1545.gada pilī dzīvoja priekšpēdējais Dobeles komturs Everts fon Širens – ar kura vārdu saistās pirmā pils pārbūve dzīvošanas vajadzībām.
1548.gads – Everts fon Šīrens nodibina pastāvīgu mācītāja vietu un pilī liek izbūvēt kapelu.
1576.gads – Tīss fon der Reke, parakstot oficiālu izlīgumu ar hercogu Ketleru, iegūst savā īpašumā Jaunpils pili un novadu, kas bija 13 kvadrātjūdzes liels un sastāvēja no 17 muižām, kas fon Reku dzimtas rokās palika līdz pat Latvijas agrārās reformas īstenošanai – 1922.gadam.
1592.gads – uzsākta Jaunpils baznīcas celtniecība.

17.gadsimts

Viduslaiku pils – cietoksnis tiek pārveidots par bagātas muižnieku dzimtas rezidenci. 1605.gads - Matiass fon der Reke nonāca tuvcīņā ar Zviedrijas karali Kārli IX. Rekes rokās palicis dārgs un grezns sudraba zobens un karaļa kara cepure. Pēc šīs kaujas uz Jaunpili tika atvesti 300 zviedru kara gūstekņi, kuri strādājuši pie Zviedru mūra celtniecības, rakuši grāvjus un aizsargvaļņus.
1625.gads – zviedri, atriebjoties Rekem, noposta Jaunpili “līdz pamatiem”. Tiek veikti pils pārbūves darbi - esošajiem korpusiem uzbūvē trešo stāvu, iekšējo pagalmu izrotā ar kolonādi, kuru vēl iespaidīgāku dara milzīgie granīta pakāpieni, uzcelta piebūve – virtuves nams. 17.gs. iegūto veidolu Jaunpils saglabāja līdz pat 1905.gada revolūcijai, kad pili nodedzināja revolucionāri.
1648.gads – Matiass Dītrihs I fon der Reke Jaunpils baznīcai kāzu dienā dāvināja greznu altāri un kanceli, kuri baznīcā apskatāmi vēl šobrīd.

18.gadsimts

1771.gads – Georgs Pēteris Magnuss fon der Reke apprecēja Elīzu Medemu. Elīza Jaunpilī dzīvoja no 1771.-1776.gadam. Šķīrusies no Georga, viņa kļuva pazīstama dzejniece, publiciste, sabiedriskā darbiniece. Šodien Jaunpils pili grezno atmiņas par šo izcilo sievieti un mākslinieces M.Brašmanes gleznotais Elīzas portrets.

19.gadsimts

1871.gads – Jaunpils muižas parkā notikusi Dziesmu diena. Tajā piedalījušies kori no Irlavas, Lestenes, Bikstiem. Virsdiriģents bija Jānis Bētiņš.

20.gadsimts

1905.gads – naktī no 23. uz 24.decembri revolucionāri aizdedzina Jaunpils pili. Vienā naktī bojā aizgāja pils, kas nepostīta bija pastāvējusi vairāk nekā piecus gadsimtus.
1907.gads – pilī uzsāka pārbūvi pēc vācu arhitekta V.Bokslafa projekta.
1919.gads – pils pāriet neatkarīgās Latvijas īpašumā, barona Georga Augusta fon der Rekes ģimene izbrauc uz Vāciju.
Brīvās Latvijas laikā pilī darbojās Jaunpils lopkopības skola.
1960.-70.gados – pilī notika pēdējā pārbūve – izbūvēja telpas Jaunpils Lopkopības izmēģinājuma stacijas vajadzībām. Pils zālē zem kaļķu apmetuma atklājās mākslas darbs “Madonna ar bērnu”.
1997.gads – pils pāriet vietējās pašvaldības īpašumā.

21.gadsimts

No 2003.gada pils apsaimniekošanai nodibinātas P/a “Jaunpils”, kuras ietvaros darbojas muzejs, kultūras nams, bibliotēka un SIA “Jaunpils pils”, kuras darbība ir viesnīcas, ekskursiju, banketu un pasākumu organizēšana.
Jaunpils pils piedalās Latvijas piļu un muižu asociācijas rīkotajās norisēs. Piedaloties akcijā "Apceļosim Latvijas pilis un muižas" nominētas kā "Viesmīlīgākā pils" un "Labākie gidi".
2005.gadā pils tika iekļauta Eiropas kultūras mantojuma 100 sakoptāko kultūras pieminekļu sarakstā Latvijā.

Skatīt galeriju:
Pils
Pils apkārtne
Pils vēsture